Kā veidojas attiecību trijstūri sistēmiskā skatījumā

Kā veidojas trijstūri sistēmisko procesu izpratnes nozīmē? Izveidojot pāri, divi cilvēki sāk veidot kopīgu – pāra lauku. Šajā neredzamajā telpā kā rezervuārā satiekas gan katra partnera individuālā “gaisma” un “tumsa” (resursi un traumas) gan dzimtas scenāriji, kas nes abus šo aspektus. Lai kā mēs primāri, iemīloties liktu akcentu uz resursiem, “gaismu”, kas mūs piesaista partnerī, neizbēgmi spēcīgākais magnēts ir tieši savstarpēji rezonējošās ēnas. Viens no sistēmiskajiem likumiem skan šādi: viss, kas ticis izslēgts, tiecas atgriezties, līdz tiek padarīts redzams un iekļauts. Tātad, neizbēgami jebkurās attiecībās katra individuālie ēnas procesi tiks izgaismoti, reizēm pat summējoties, jo satikšanās vieta – pāra lauks - ir tam lieliski piemērota.

Dažādi pāri ar šo procesu tiek galā dažādi. Ko nozīmē bieži izmantotā frāze “strādāt pie attiecībām”? Parasti tas iekļauj praktisku, kopēju darbu ar abām šīm – tumsas un gaismas - pusēm. Apzināt un dziedināt katram savas individuālās traumas, lai tās nepārmāktu skatuvi kopēja telpā, kā arī – apzināti vairot individuālo un kopējo gaismu: caur konstruktīvu komunikāciju (pārrakstot ierastos paternus), kvalitatīvi kopā pavadītu laiku (vairojot resursu), veidojot kopīgus mērķus (vektora piešķiršana kopīgajam potenciālam) un citos veidos.

Tas nekad nav vienkāršs un viegls process, un bieži cilvēki vienkārši nogurst. Ilgas “vienkārši mīlēt un tikt mīlētam” ņem virsroku, un trijstūris ir visātrākā forma, caur ko gūt (kopējai) sistēmai nepieciešamo, iztrūkstošo. Uz ilglaicību mazāk vērsti cilvēki biežāk izvēlas mainīt attiecību partnerus, tikko sāk parādīties ēnas procesi. Tie, kuru vērtības balstās ilglaicībā vai kurus izmaiņas baida, vizbiežāk vai nu sāk patērēt savu resursu (slimot) vai sāk ņemt resursu no ārienes. Seksuālā enerģija – tā ir universāla enerģijas valūta. Esot tādas vai citādas enerģijas deficītā, seksuālā enerģija spēj mūs dziļi atmodināt un šķietami atdot pazaudēto jēgu. Kāds to ņem vairāk vai mazāk sociāli pieļaujamos veidos – apgrozoties pretējā dzimuma enerģijas piestrāvotās vidēs, dejojot vai skatoties filmas (kā zināms, dzimumiem žanri atšķiras), cits - “iet pa kreisi”. Atkarībā no sava apziņas un vērtību līmeņa, šis process tiek iekšēji attaisnots vai modina vainas, kauna, bezizejas sajūtu.

Vēl viens iemesls, kādēļ veidojas trijstūri ir pats partnerattiecību pamats, kas balstīts sajauktās lomās, kad viens no partneriem (vai abi) viens otram primāri spēlē tēva vai mātes lomu. Ar māti/tēvu neguļ, tāpēc seksuālā enerģija neizbēgami tiecas sevi realizēt citur. Tas bieži ir fundamentāls jautājums – vai ar konkrēto partneri attiecības var turēt kopā vēl kas cits bez šīs emociānālā un materiālā apgādnieka lomas? Pat ja atbilde ir skaidrs nē, zaudēt mammu un tēti ir ļoti biedējoši, tāpēc cilvēki bieži saglabā status-quo attiecības, savas vajadzības pēc dziļuma, intimitātes un kaisles realizējot citur.

Otrs līmenis ir dzimtas sistēmas raksti. Ja cilvēks ir piedzimis trijstūrī (ārlaulību sakari ir bijuši vecākiem), viņš neapzināti savās attiecību pieredzes visdrīzāk tieksies to atkārtot, vienā vai citā lomā, jo tā ir pazīstama "vieta", forma, kā piedzīvot attiecības. Kā arī, sistēma, kā jau minēts, tiecas padarīt redzamas visas iepriekš dzimtā izslēgtās pieredzes, līdz kāds (vienalga kurš) padarīs tās akceptētas un izslēgtos dzimtas locekļus – iekļautus (noteiktā skatījumā dzimtas sistēmai pieder visi seksuālie partneri, citās interpretācijās – tie, ar kuriem ir tikuši ieņemti bērni).

Tādēļ primāri, strādājot ar trijstūriem sistēmiskā nozīmē, ir svarīga tēmas “tabu” noņemšana. Kas nozīmē nevis sānsoļu attaisnošanu, bet gan šo pieredžu neizslēgšanu, “redzēšanu”, “vietas došanu” bez nosodījuma. Tas ir bijis tā. Un no šejienes, šī brīža, tas var kļūt iespējams citādi.

Ilze Ulmane